Sākums
  Ziņas
  Video
  Karte
 
 
main_foto
 
 

Vēsture

    1795.gadā tiek uzcelta maza koka baznīca, kuras vietā 1859.gadā par muižas īpašnieka Karlosa fon Gersdorfa (1815-1869) līdzekļiem  uzceļ jaunu mūra ar kārniņu jumtu (sēdvietas 250, iesvētīta 6.septembrī). Baznīca ir vienjoma garenbūve ar noapaļotu altārgalu. Tornis paceļas virs lūgšanu telpas kores, ir neliels, divpakāpju, ar zemu četrslīpju smaili. Sienas celtas no laukakmeņiem un apmestas. Apjomu stūrus rotā granīta kvadru rusti. Baznīcas logailas tolaik ir smailloka, to augšdaļu rotā grezni koka smailgriezumi, kuros izmantoti gotikas motīvi, ievietoti krāsaini stikli. Pārsegumā lietotas koka konstrukcijas, kuras no iekšpuses apmestas. Altārgals no lūgšanu telpas nodalīts ar sienu, aiz kuras atradušās divas mazākas telpas (sakristejas). Luktas balsta 2 apaļas kolonnas.
    Līdz 1872.gadam Augstrozes draudze ir Straupes filiāle, 7.novembrī Augstrozi no tās atdalīja un 1873.gada 1.janvārī savienoja ar Dikļu draudzi.
    Augstrozes draudzes baznīcas grāmatas bijušas apkopotas 25 sējumos un aptvērušas laika posmu no 1735. līdz 1891.gadam, daudzas baznīcas vizitācijas un dvēseļu revīzijas. Baznīcas grāmatas meklējamas Rīgas arhīvos pie Dikļu un Straupes draudžu grāmatām un dokumentiem. 1859.g. altāra rentablā starp divām korintiskām kolonnām, kas balstīja biezu dzegu, atradās 1798.g. glezna „Kristus pie krusta”. Retabla spārnus veidoja akanta kokgriezums. Dzegu rotāja uzraksts: Ja kam slāpst, tas lai nāk pie manis un dzer!
    Baznīca remontēta 1927.gadā.  1937.gadā plakano dakstiņu (mēlīšu jeb zvīņu) jumts nomainīts pret skaidu jumtu. Ticis izdots laikraksts „Augstrozes Dievnams”. Pēc II pasaules kara sākās baznīcas demolēšana. 1968.gadā dievnams bija izdemolēts un tajā iekārtota labības noliktava.
                                                                                                           
 



     1991.gada 2.februārī pēc 23 gadu pārtraukuma draudze atsāka dievkalpojumus, tika sākti dievnama atjaunošanas darbi.
     2000.gadā tika izgatavota jauna, no gaiša lakota koka vienotā stilā būvēta iekārta- altāris, soli, ērģeļu lukta. Jaunajam altārim Rīgas Pāvila baznīcas draudze dāvināja gleznu „Kristus pie krusta”. 2003.g. baznīcā atgriezās 1798.g. gleznotā un 2000.g. sākumā restaurētā altārglezna „Kristus pie krusta”.
     2003.gadā veica plašus restaurācijas darbus- tika atjaunota griestu pusloka velve, grīda, nomainīti logi un galvenās ieejas durvis.
    2003.gada Vasarsvētkos no Rundāles pils baznīcā atgriezās 300 gadus vecais baznīcas altāris ar nezināma autora gleznojumu. Altāris un glezna ir vienots veselums, Kristus, kas dala Svēto Vakarēdienu, gleznots uz koka. Altāris Latvijas kontekstā ir vērtīgs kokamatniecības un glezniecības paraugs.
    - Kam slāpst, lai nāk pie manis un dzer! - šie vācu valodā rakstītie vārdi uzrunā katru, kurš paceļ skatu uz atjaunoto Augstrozes ev. lut. baznīcas altāri. Pateicoties ziedojumiem, daudzu cilvēku labajai gribai un pūliņiem, 2007.gada jūnijā baznīcā atgriezās un tika iesvētīts 18.gs. meistaru darinājums - altāris. 1968.gadā Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis to paglāba no bojāejas, bet atsaucoties draudzes lūgumam, viņš to atdeva augstroziešiem. Bija saglabājusies glezna, daži kokgriezuma fragmenti - altāra vidusdaļa. Restauratore Aīda Podziņa atjaunoja abas marmora kolonnas, mākslas zinātniecei, interjera dizainerei Maijai Avotai tika lūgts pabeigt altāra centrālo daļu, izplānot un sagatavot skices arī tam, kas bija zudis, lai visa kompozīcija būtu perfekta. Viņas un galdniekmeistaru rīcībā draudzes evaņģēliste Ivanda Ceijere nodeva tikai vienu fotogrāfiju. Pēc tās tapa altāra projekts, kuru M.Avotas vadībā izstrādāja Artūra Liepnieka darbnīcas meistari.
     M.Avota sacīja: - Šis ir viens no vecākajiem Latvijas baznīcās sastopamajiem baroka laika pieminekļiem, tāpēc darbs bija īpašs - interesants un smalks. A. Liepnieks, kurš savulaik kā Amatniecības vidusskolas audzēknis bija piedalījies arī Liepupes baznīcas atjaunošanā, vēstīja, ka pret šo pasūtījumu izturējies kā pret diplomdarbu. - Augšējais profils bija masīvs un smags. Centāmies to padarīt vieglāku, tomēr tas svēra vairāk nekā 100 kg. Kad piecatā cēlām to pie sienas, no smaguma ļodzījās kājas, - atcerējās A. Liepnieks.
     Restaurēta un dievnamā ievietota Ārciema baznīcas kancele, kas tagad kalpo dievnamam.
Ērģeles pagājušā gadsimta otrajā pusē būvējis Kārlis Jirgens - viens no pazīstamākajiem "mazo" ērģeļu meistariem 19.gs. otrajā pusē. Augstrozes ērģelnieks, dzimis 1821.gada 6.decembrī un dzīvojis Augstrozes pagasta "Lauvaskalnos", kur būvējis lielāko skaitu savu ērģeļu. Meistars miris 1903. gada 27. novembrī un apglabāts Straupes Pārupes kapos.
No Augstrozes baznīcas koka stabuļu ērģelēm, kuras tika izpostītas 1968. gadā līdz ar pārējo baznīcas iekārtu, ir saglabājušās vien dažas ērģeļu stabules.
    1925.g.11. oktobrī iesvētīts jaunais zvans, kas izmaksāja Ls 340.
    2005.gada 10.janvāra vētrā cieta baznīcas torņa jumts.
    Pēc aptuvenām aplēsēm, altārglezna darināta 1720.gadā, jo Rundalē saglabājies arī no Augstrozes vests krucifikss ar šādu gada skaitli.
Augstrozes draudze šobrīd aktīvi darbojas un draudzē ir 245 dalībnieki no visa Limbažu rajona.

 
← Atpakaļ